Ko nozīmē būt garšvielu māksliniecei
Katrs maisījums, ko veidoju, sākas nevis ar recepti, bet ar sajūtu. Es redzu krāsas, jūtu smaržu, atceros kādu lauku dienu vai pļavas pastaigu. Tad nāk domas - kā šo sajūtu iepildīt paciņā?
Es vācu augus ar rokām - reizēm no sava dārza, reizēm no meža, reizēm no plavas. Kaltēju ar pacietību. Samaļu, sajaucu, pasmaržoju. un tikai tad - ja sirds saka ''jā'' - pildās pirmā paciņā.
Un būt meistrarītei nozīmē arī mācīties. Katrā sezonā rodas jaunas idejas. Kaut ko pagaršoju, kaut ko sajūtu. Un no tā top kas jauns - bieži bez plāna, bet ar sajūtu, ka ''tas būs tas''
Man patīk, ka mani maisījumi nav tikai ''garšvielas''. Tie ir stāsti, emocijas, piedzīvoti mirkļi, kas ieberami pannā vai katliņā. un, kad kāds pasaka -''Šī omlete smaržo pēc bērnības'' - es zinu, ka daru pareizi.